Padomi: Vasaras gardumu karalis – saldējums

Saldējums priekštecis – sniegs
Saldējuma pirmsākumi meklējami jau neticami senā vēsturē – aptuveni 400 gadu pirms Kristus dzimšanas. Lai gan šajā laikā tas vēl ne tuvu nelīdzinājās saldējumam mūsdienu izpratnē, zināmas līdzības tomēr bija. Kā pirmie aukstā garduma cienītāji minēti persieši, kas karstā laikā no kalniem savāca sniegu, aplēja to ar vīnogu sulu un izbaudīja kā atvēsinošu uzkodu. Līdzīgi arī vairākas citas senās civilizācijas bija iemanījušās izmantot sniegu kā ēdienu. Tā, piemēram, ķīnieši izdomāja to jaukt kopā ar pienu, savukārt romieši sniegu baudīja kombinācijā ar dažādiem augļiem. Pamazām cilvēki pievērsās arī ledum, pievienojot tam dažādas īpašu garšu piešķirošas sastāvdaļas. Arī laikā, kad pirmatnējais saldējums kļuva populārs Anglijā un Amerikā, sākotnēji tas tika uzskatīts tikai par augstdzimušo našķi. Lai ar to atvēsinātos karstākajās vasaras dienās, kalpotāji ziemā no ezeriem izgrieza ledus klučus un īpašos apstākļos uzglabāja pagrabos vai speciāli izraktās bedrēs zemē, lai saglabātu tos neskartus līdz pat vasarai.

Sīvā veikalnieku konkurence
Pirmā krējuma saldējuma recepte publicēta Londonā 1718. gadā, savukārt 1888. gadā tika piedāvāts desertu pasniegt vafeļu glāzītē. Masu auditoriju gardais deserts sasniedza gan tikai 20. gadsimta otrajā pusē, kad parādījās pirmās modernās saldēšanas iekārtas, kas ražošanas procesu krietni vien atviegloja. Pamazām saldējums pārtapa no aristokrātu delikateses par iecienītāko sabiedrības našķi, ko veikalnieki piedāvāja daudzās un dažādās variācijās. Tirdzniecības vietas savstarpēji izvērsa sīvu konkurenci – ja kompānija Howrd Johnson’s reklamēja 28 garšu pasauli, konkurenti Baskin-Robbins piedāvāja 31 saldējumu veidu (“pa vienam katrai mēneša dienai”). Salīdzot ar mūsdienām, skaitļi, protams, ir niecīgi un nu jau izauguši līdz tūkstošiem dažādu garšu un krāsu savijumiem.

Laimes sajūtas sniedzējs
Mūsdienās saldējums ir kļuvis par vasaras gardumu numur viens. Lai piedāvātu aizvien jaunas garšas un vienlaikus ietaupītu uz ražošanas izmaksām, kompānijas nereti sastāvdaļās iekļauj arī tādas vielas, kas cilvēku, īpaši bērnu, organismam nav veselīgas. Arī pats par sevi saldējums ir visai trekns, tāpēc sabiedrībā jau raisījušās diskusijas par tā kaitīgo ietekmi uz jauniešu organismu un zinātnieki pat solījuši izstrādāt pilnībā veselīga saldējuma recepti. Kamēr ekspertu prātus nodarbina jautājumi par garduma uzlabošanu, ražotāji arī nesēž, rokas klēpī salikuši, un izdomā aizvien jaunas saldējumu receptes. Tā, piemēram, Japānā populāri ir saldējumi ar zivju, astoņkāju un kartupeļu garšu, citviet pasaulē nesmādē arī ķiploku, cāļa gaļas un pat čīzburgera garšas saldējumus. Lai gan tas mūsu kultūrai varētu šķist visai biedējoši, minētie našķi pasaulē ir ļoti iecienīti. Un kā nu ne – zinātnieki ir noskaidrojuši arī to, ka, ēdot saldējumu, smadzenēs tiek izraisīta laimes sajūta. Protams, vienlaikus der arī atcerēties veco, labo teicienu: “Kā par daudz, tas par skādi!”

Garšīgi!
Saldējums mājas apstākļos
Krējuma saldējuma pagatavošana nav nemaz tik sarežģīta, ja vien esi gatavs apbruņoties ar nelielu pacietību – gardumam tomēr ir arī jāsasalst.
Vajadzīgās sastāvdaļas:
5 olu dzeltenumi
4 ēdamkarotes cukura
500 ml saldā krējuma
paciņa vanilīna
Pagatavošana: traukā saputo saldo krējumu ar 2 ēdamkarotēm cukura un vanilīnu, izveidojot putukrējuma masu. Citā traukā pagatavo gogelmogeli (5 olu dzeltenumi sajaukti kopā ar 2 ēdamkarotēm cukura). Abas iegūtās masas samaisa kopā, ievieto traukā ar plānām sieniņām un liek saldētavā. Lai saldējuma masa sasaltu vienmērīgi un neveidotos ledus kristāliņi, tā ik pēc 25–30 minūtēm jāapmaisa (aptuveni trīs stundas pēc ievietošanas saldētavā). Turpmākais jau ir tevis paša ziņā! Ar kādām piedevām saldējumu pasniegsi šodien? :)