Par pēdu kopšanu

Pēdu svīšana
Lai kājas nesvīstu, vasaras laikā jāvalkā vaļēji apavi, nevis kedas un botes. Nēsājot slēgtus apavus, pēdas atrodas siltā un mitrā vidē, kas, kā zināms, ir ideāla sēnītes infekcijas rašanās vieta. Ja tomēr valkā slēgtus apavus, noteikti velc kokvilnas zeķes, bet nekādā gadījumā neatstāj kājas basas. Tāpat arī, ja vienu dienu staigā smailpurnu apavos, nākamajā dienā velc platākus un brīvākus apavus. Lai mazinātu pēdu svīšanu, kājas mazgā ne retāk kā divas reizes dienā, pēc tam rūpīgi nosusinot pirkstu starpas. Pēdu svīšanu iespējams mazināt ar dažādiem dezodorējošiem un atsvaidzinošiem kāju kopšanas līdzekļiem, kas nopērkami gan veikalos, gan aptiekās. Tāpat arī tu vari vannot pēdas speciālās sāls vanniņās, kas dezinficē pēdas un normalizē sviedru dziedzeru darbību.

Pēdu un nagu sēnīte
Pēdu un nagu sēnīte ir lipīga infekcijas slimība. Inficēšanās iespēja pastāv galvenokārt publiskās koplietošanas telpās vai saskaroties tieši ar infekcijas avotu. Tāpat arī pēdu un nagu sēnītes vairošanos veicina pastiprināta pēdu svīšana, pēdu un nagu traumas un nobrāzumi, cieši pieguļošu apavu valkāšana, higiēnas normu neievērošana, mitra un silta vide apavos. Sēnītes infekcijas skartā vieta kļūst sārta, sāk niezēt, pirkstu starpās rodas plaisas, un āda sāk lobīties. Sēnīte var skart ne tikai pēdu ādu, bet arī nagus, tādējādi tie zaudē spīdumu, kļūst dzeltenīgi brūni vai pelēcīgi, var arī sabiezēt vai pat sadrupt. Pēdu un nagu sēnīti nedrīkst atstāt neārstētu, pretējā gadījumā tā var izplatīties pa visu ķermeni. Sēnīšu infekciju paveidi ir dažādi, tāpēc katram no tiem ir nepieciešami atšķirīgi līdzekļi ārstēšanai, un tos nosaka tikai ārsts, tāpēc ar pašārstēšanos nodarboties nevajadzētu. Lai izārstētu pēdu ādas sēnīti, nereti pietiek vien ar lokāli lietojamiem krēmiem vai ziedēm, bet nagu sēnītes ārstēšanā drīzāk būs nepieciešams iekšķīgi lietot medikamentus. Pēdu ādas sēnītes ārstēšanas laiks ir divas līdz sešas nedēļas, bet nagu sēnītes ārstēšanas laiks ir seši līdz divpadsmit mēneši, tas ir, līdz vesela naga izaugšanai.

Tulznas
Tulznas ārēji var novērot kā ūdeņainus pūslīšus. Tās rodas berzes ietekmē, un to visbiežāk izraisa nepareizi izvēlēti apavi. Ievēro, ka jaunus apavus nedrīkst uzreiz vilkt kājās garākām pastaigām vai dodoties uz ballīti. Lai ienēsātu apavus, nepieciešams tos valkāt vienu nedēļu pa pusstundai katru dienu.
Ja izveidojusies tulzna

• dezinficē tulznu ar dezinficējošu šķīdumu, piemēram, kālija permanganātu vai kumelīšu tinktūru;
• ar knaiblītēm vai adatu uzmanīgi pārdur tulznu un izspied tulznas saturu;
• tulznas vietu nosmērē ar dezinficējošu ziedi, lai ātrāk traumētā vieta sadzītu;
• pēc tulznas pārduršanas uzlīmē plāksteri uz sāpīgās vietas un centies izvairīties no atkārtotas traumas;
• vienu, divas reizes dienā nomaini plāksteri, bet vakarā to noņem. 

IEVĒRO!

• Izvairies no tādu apavu valkāšanas, kas rada šādu problēmu.
• Izvairies no slodzes kājām. 
• Nepērc kurpes, ja jūti, ka tās ir pārāk pieguļošas un šauras.
• Nevelc slēgtus apavus basās kājās.
• Ja tulzna ir pārplīsusi, obligāti veic traumētās vietas dezinfekciju. Pretējā gadījumā var rasties iekaisums, kas var radīt daudz nopietnākas problēmas. 

Varžacis
Biežāk varžacis veidojas vietās, kas staigājot pakļautas lielam spiedienam vai arī tiek regulāri noberztas. Varžacis parasti rodas virs pēdu lielajiem kauliem, pirkstu pamatnes kauliem un virs kāju pirkstiem. Tām parasti ir konusa forma, un gals vērsts pret pēdas pamatni. Spiediena iedarbībā tiek kairināti nervu gali, līdz ar to rodas spēcīgas lokālas sāpes. Ja varžacs nav veca un liela, to var mēģināt likvidēt ar aptiekās nopērkamiem šķidrumiem. Tie jālieto, stingri ievērojot instrukciju. Ja jau radies iekaisums un liels diskomforts, noteikti jāvēršas pie ārsta, lai problēma nepadziļinātos. Taču, protams, ieteicams nenodarboties ar pašārstēšanos, jo ādas sabiezējumi var izrādīties nevis varžacis, bet gan kārpas, un šo abu veidojumu ārstēšana atšķiras. Varžacis bieži vien tiek izņemtas, lietojot lāzera procedūru. Tā nav sāpīga, jo tiek veikta vietējā anestēzijā. Pēc procedūras svarīgi apstrādāto daļu pasargāt no spiediena vai berzes. Šim nolūkam jālieto speciāli aizsargājoši plāksteri, īpašas pirkstu uzmavas ar polsteriem vai polimēru gredzeni, ko uzliek uz sāpīgās vietas. Lai izvairītos no varžacu rašanās, atsakies no spiedošiem un šauriem apaviem un karstā laikā izvēlies ērtus, kājai piemērotus ādas vai auduma, nevis gumijas vai citu neelpojošu materiālu apavus.

Ieauguši nagi 
Ieaugušu nagu problēma rodas, kad naga plātnītes sānmala iespiežas zem naga valnīša. Tam par iemeslu ir nepareiza nagu griešana, nepiemēroti apavi, kas spiež un/vai kam ir augsti papēži, sasists nags jeb trauma. Lai nagi neieaugtu, svarīgi ir tos griezt taisnus, noapaļojot mazliet naga stūrīšus, nevis pusapaļus, kā parasti to dara roku nagiem. Nekādā gadījumā nedrīkst kaut ko plēst, it īpaši nagu stūrīšus. Nagi jāgriež, kad kājas ir nomazgātas un noslaucītas, nevis pēc kārtīgas izmērcēšanas, kā to daudzi mēdz darīt, tādējādi nogriežot krietni par daudz. Tāpat arī jāievēro higiēnas nosacījumi, jo ieaugšanas tendence ir arī nagiem, kas skarti ar sēnītes infekciju. Ieauguša naga gadījumā ir nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, tāpēc svarīgi doties pie pediatra jeb pēdu aprūpes speciālista.

Ādas sabiezējumi 
Ādas sabiezējumi uz pēdām, papēžiem un lielajiem kāju pirkstiem ir kā ķermeņa aizsardzības mehānisms, kas pasargā pēdas no pārāk liela spiediena un berzes, kas savukārt rodas nepareizi izvēlētu apavu vai nepareizas kāju noslodzes dēļ. Pārmērīgi pārragojusies āda ir sausa, raupja un lobās, var arī plaisāt. Ādas sabiezējumi rodas, piemēram, no iešļūceņu valkāšanas vasarā, jo papēdis saskaras ar zemi un tiek visu laiku traumēts. Tāpēc labāk izvēlēties apavus vismaz ar nelielu papēdi. Lai atrisinātu problēmu, ne tikai jāizvēlas ērti apavi, bet arī regulāri jākopj kājas, iemasējot tajās krēmu. Ādas sabiezējumus ļoti uzmanīgi var noņemt ar skrubi un pumeku, bet to nedrīkstētu darīt biežāk kā vienu reizi divās nedēļās, jo bieža papēžu rīvēšana ar pumeku vai skrubi vēl vairāk veicinās biezā slāņa atjaunošanos, tā ir kā organisma aizsargreakcija. Obligāti pēc kāju mazgāšanas būtu nepieciešams pēdas ierīvēt ar krēmu, kas mīkstina un baro ādu. Pēdu vīlīti nav ieteicams izmantot, jo ar to viegli var novīlēt veselo ādu un iedzīvoties problēmās. Āda ar pumeku jāapstrādā sausa, pirms mērcēšanas, lai sabiezējumus noberztu līdz noteiktai robežai un netraumētu veselo ādas slāni, pēdas nekļūtu jutīgas un viegli ievainojamas.

ZINĀŠANAI

• Jebkura kāju pīlinga vīle vai kāds cits instruments paredzēts triju mēnešu lietošanai. Tos vēlams mainīt arī tad, ja tie nav lietoti, jo tā var būt barotne dažādām sēnītēm un infekcijām. Metāla instrumentus var lietot ilgāk.
• Pēdu un nagu saslimstības gadījumā ieteicams ārstnieciskais pedikīrs reizi mēnesī. Ārstnieciskais pedikīrs no klasiskā pedikīra atšķiras ar to, ka kājas netiek mērcētas ūdenī, padziļināta uzmanība tiek pievērsta pēdas un naga veselībai, ne tikai skaistumam vien. Procedūra netiek veikta ar asiem priekšmetiem, pārragojušos ādas slāni mehāniski slīpē ar speciālu aparātu. Procedūra ilgst vidēji 30 minūšu.
• Pēc iespējas vairāk būtu jāstaigā ar basām kājām, noteikti tas ir jādara pludmalē. Pludmales smiltis, arī jūras ūdens pēdas masē un stiprina. Kā arī var un vajag vasarā staigāt basām kājām vienkārši pa ceļu, granti, pa zāli, bet pēc tam noteikti jānomazgā kājas siltā ūdenī, kārtīgi jānoslauka, un vēlams ieziest pēdu ādu ar līdzekli, kas domāts kāju kopšanai. Tādā veidā pēdu āda tiks pasargāta no baktēriju un vīrusu kaitīgās ietekmes. Ja kājas netiks koptas pēc pastaigām, mazās mikroplaisiņas, kas izveidojas uz pēdu ādas, kļūs par labvēlīgu sēnīšu, vīrusu un citu mikroorganismu vairošanās vietu, un vēlāk var veidoties kārpas, sastrutojumi un citas sēnīšu slimības.